Funkcionālais blogs

Funkcionāls treniņš, funkcionāls vingrinājums, funkcionāls atlēts un vēl daž-ne-dažādi funkcionāli vārdu savienojumi. Nu jau vairākus gadus šādas frāzes dzirdam gandrīz vai katrā otrajā teikumā, kas saistīti ar sportu, fitnesu vai aktīvu dzīvesveidu. Ko tad īsti nozīmē šis ‘maģiskais’ vārds - “funkcionāls”? Kas zem tā slēpjas ikdienā un ko pēc mūsu domām tas patiesībā nozīmē? Par to lasi šajā blogā!

Paraudzīsimies uz šo visu no profesionālu sportistu skatu punkta. Funkcionāls atlēts nozīmē - spējīgs veikt ne tikai sava sporta veida specifiskās kustības, bet arī daudzas citas gan ikdienā nepieciešamas, gan nestandarta situācijās sportā izmantojamas; tāds, kurš savās spējās kustēties nav ierobežots. Tātad, ja sportistam ir laba mobilitāte locītavās, spēja ātri skriet, strauji apstāties, augstu/tālu lēkt, sagrupēties piezemējoties, strauji mainīt virzienus, kustēties koordinēti, spēja pārvarēt ārējas pretestības, piemēram, pareizi veikt pietupienu ar svaru stieni, vilkt svaru stieni no zemes, spiest guļus vai pievilkties, šis sportists ir pat ļoti funkcionāls. Un šim veselajam sportistam nebūt nav jāspēj izpildīt akrobātu cienīgi triki ar dzelzs ‘vālēm’, 100 dažādi vingrinājumi ar TRX, līdzsvara platformām, Bosu bumbām, vai vēl jo mazāk uz fitnesa bumbām. Protams, ir ļoti labi un pat nepieciešams, ka sportistam ar balansu viss ir kārtībā, pamata līdzsvara testus viņš spēj veikt, bet treneri bieži vien mēdz aiziet tādās cirkus triku galējībās, ka ārsti ar vienu operāciju var sportistu arī nespēt atgriezt sportā (tas, protams, pārspilējums, bet ideja skaidra).

Nosauciet sporta veidu, kurā sportists pārvietojas pa nestabilu/kustīgu/piepūstu segumu, vai, kurā sportistam ir jāsasniedz rezultāts, žonglējot tenisa bumbiņas, stāvot uz fitnesa bumbas. Tieši tā, nav tādu sporta veidu, vismaz ne starp Olimpiskajām vai tuvu tām stāvošām disciplīnām. Skatītāji sajūsmā dzied un lauž krēslus, vērojot kā futbolists dodas driblā ar bumbu ātrumā, kas cienīgs augstas klases sprinterim; redzot, kā tiek bumba triekta grozā, atsperoties no soda metiena līnijas; vai kā pretinieks tiek ietriekts bortā, nevis, redzot kā spēles laikā tiek žonglēta bumba, balansējot uz vēl divām bumbām.

Bet kāpēc joprojām daudzi fitnesa ‘speciālisti’ cenšas netieši uzspiest šādu treniņa paveidu? Protams, daudz stilīgāk gan izklausās, gan izskatās šie “funkcionālie” treniņi, bet tieši tas arī ir veids kā šie marketinga triki strādā. Treniņš, kur stundas laikā atlētam tiek “trenētas” vismaz 5 dažādas fiziskās īpašības, izmantots daudz un dažāds stilīgs inventārs, visvisādas gumijas, līdzsvara platformas, TRX, RIP un kas tik vel ne, lai arī vienīgais, kam šajā visā var teikt RIP, ir atlēta progress. Man bieži uzdevuši jautājumu – vai tu atsevišķi trenē kāju stabilitāti veseliem spēlētājiem? Atbilde ir vienkārša – ja spēlētājs negāžas riņķī veicot dažādus spēka/ātruma vingrinājumus svaru zālē, tad viņš ir veiksmīgi uzlabojis savu stabilitāti!

Patiesībā viss, kas nepieciešams sportistam, it sevišķi sporta spēļu pārstāvim, ir 30m skrejceļa, 3 konusi, 3 barjeras, svaru stienis, pāris hanteles un zinošs treneris…protams neaizmirsīsim par ģenētiku, jo tā spēlē milzīgu lomu, ja runājam par profesionālo sportu un fizisko potenciālu! Bet šim visam ir arī otra puse/galējība. Nedrīkst aizrauties ar treniņiem, kas balstīti tikai uz absolūtā spēka palielināšanu, jo var sanākt auzas!

Trenējot komandas sporta veidu sportistus (arī atsevišķos individuālajos sporta veidos), spēka treniņi tiek izmantoti kā veids, lai uzlabotu neiroloģisko, muskuļu un asinsvadu sistēmu veiktspēju un kapacitāti. Tas tiešā veidā integrējas ar sporta prasmēm/talantu, lai sportists varētu šīs savas sporta specifiskās prasmes veikt augstākā līmenī. Ir svarīgi saprast, ka spēka treniņi, kas balstīti uz atlētismu, ir stimuls spēka kapacitātes uzlabošanai, taču tas nav un nedrīkst būt galvenais mērķis! Komandas sporta veidu sportistus nedrīkst trenēt tāpat kā spēka sportistus – kg var palielināties svaru zālē, bet viņu sportiskais sniegums var kļūt sliktāks! Kustības kvalitāte, ātrums, jauda, koordinācija, elastība, māksla piezemēties (ne tikai palēkties), motora kontrole - šīs ir īpašības, pie kā jāstrādā, lai uzlabotu kopējo sportisko sniegumu un samazinātu trauma risku.

Jā! Spēks ir svarīgs, taču slodzes palielināšana (kg klāt stienim/hantelei) ne vienmēr ir labākais risinājums, ja kustību kvalitāte un tehnika nav labā/drošā līmenī. Vispirms TEHNIKA, tad izpildījuma ĀTRUMS un tikai pēdējais nāk SVARS!

No fiz. sag. aspekta, sportisti jāgatavo pakāpeniski nesasteidzot procesu. Tas nav nekāds 12 nedēļu izaicinājums, sportistiem visas karjeras laikā ir jāpievērš stingra uzmanība fiziskajai sagatavotībai, lai mazinātu traumu risku un maksimāli uzlabotu sportisko sniegumu.

Katrs šo rakstu interpretēs pa savam, tomēr viens fakts paliek nemainīgs - vienīgais patiesais veids kā attīstīt sava specifiskā sporta veida (basketbols, hokejs, futbols utt.) prasmes ir spēlējot šo sportu! Viss pārējais ir vispārējā sagatavotība, kas ir otršķirīgs tavām prasmēm konkrētajā sporta veidā. Kad to sāk saprast, tad tu momentā aizmirsti par dažādiem ‘sporta specifiskajiem vingrinājumiem’ uz bosu bumbām utt., un koncentrējies uz pamatu apguvi (spēka, jaudas, ātruma īpašību uzlabošana u.c.). Tas ir garlaicīgāk, bet noteikti efektīvāk!

Autori / Edgars Seredjuks & Aigars Bergsons