Atgriešanās profesionālajā sportā pēc ilgstošiem treniņu un sacensību ierobežojumiem.
- Edgars Seredjuks

- 2020. g. 21. maijs
- Lasīts 3 min
Kā zināms, tad Covid-19 pandēmija izraisīja pilnīgu treniņu un sacensību apturēšanu visā sporta industrijā. Šie ierobežojumi ir radījuši izaicinājumu sportistiem saglabāt gan savas galvenās fiziskās īpašības (t.i., spēku, jaudu, izturību, paātrinājumu, virzienu maiņu), gan ar sportu saistītās kontakta prasmes (t.i., kontakta cīņa) un spēju pieņemt lēmumus. Ja kāda no šīm īpašībām pasliktinās (pareizāk sakot ‘kad’ nevis ‘ja’), tad tas būtu tikai loģiski, ka atgriežoties atpakaļ treniņos un sacensību ritmā, tas negatīvi ietekmēs gan spēlētāja sniegumu attiecīgajā sportā, gan paaugstinās traumu risku.
Būtībā šobrīd spēlētāji dalās divās grupās: vieni, kuriem sezona varētu vēl turpināties un tad ir otri, kuriem sezona ir beigusies (atkarīgs no sporta veida un līgas).
Tiem, kam sezona vēl teorētiski varētu turpināties, šobrīd atrodas daudz sarežģītāka situācija. Pateikšu kāpēc! Spēlētāji, treneri un visas komandas personāls ir ķīlnieki šajā situācija, jo nu jau ir apritējušas 8 nedēļas kopš treniņi un spēles ir pilnībā atceltas un visas treniņu bāzes slēgtas. Ko tas nozīmē spēlētājam? Straujš slodzes kritums, pēkšņa mazkustība, palielinās iespēja uzkrāt lieko svaru, izmaiņas uzturā, darba spēju kritums un visas ar to izrietošās sekas. Bet kāds ir labākais risinājums šādā situācijai? Ko treneris varētu darīt lietas labā? Viss, ko treneri izolācijas laikā varēja darīt, bija nodrošināt katru spēlētāju ar individuālu programmu mājas apstākļos un sekot līdzi, lai tie tiktu izpildīti. Vai profesionālam sportistam ar to pietiek? Pilnīgi un noteikti nē! Par piemēru tam var kalpot Bundeslīga, kura atsākās 14. maijā pēc apmēram 2 mēnešu pārtraukuma. Komandām bija 4 nedēļas laika, lai sagatavotos, pieeja augstākā līmeņa sporta zinātnei, medicīnai, spēcīgs ekonomisks pamats tam, lai treniņi notiktu maksimāli labos apstākļos. Tomēr ar visu to - 6 spēlēs 8 mīksto audu (muskuļu) traumas! Šis ir lielisks pierādījums tam, ka atgriešanos treniņos un spēlēs ir rūpīgi jāplāno un slodzes jāpalielina pakāpeniski ne tikai svaru zālē, bet arī kontakta spēlē. Bet kā jau minēju, komanda šādā situācijā ir ķīlnieki bez lielām manevra iespējām (vai varat iedomāties, ka bundeslīgu atceļ paaugstināta traumatiskuma dēļ? Es arī nē! J). Tomēr ja esi nonācis šādā situācijā, tad mans ieteikums ir sazināties ar savu komandas fiz.sag. treneri vai uzmeklēt kādu speciālistu, kas tev palīdzēs uzturēt sevi maksimāli labā fiziskajā formā un tajā pašā laikā cerēt, ka dažādu sakritību dēļ sezona neatsāksies! J
Un tagad nedaudz par tiem, kuriem sezona beigusies. Šī ir fantastiska iespēja spēlētājiem pilnībā restartēt savu ķermeni (gan fiziski, gan mentāli), sadziedēt traumas un pilnībā sagatavoties nākošajai sezonai. Runa iet par 3-4 mēnešu sagatavošanās posmu 2020/21. gada sezonai, vismaz basketbolā un hokejā. Iespēja, ka šāds sagatavošanās logs vēl kādreiz parādīsies profesionāla spēlētāja karjerā, ir salīdzinoši maza. Bet kam būtu jāpievērš galvenā uzmanība?
Ir 2 veidi kā progresēt treniņus pēc atpūtas. Viens variants ir pilnīgs neprāts un otrs ir progresīvs:


Kā piemēru ņemsim 6 nedēļu treniņu nometni / sagatavošanās posmu (nav svarīgi).
Pirmajā variantā spēlētājs / komanda jau no pirmās dienas palielina slodzi līdz 16h nedēļā (t.i. 8 treniņi pa 2h vai 10 treniņi pa 1,5h). Kamēr šajā variantā kopējais darba apjoms (96h 6 nedēļās) varētu būt salīdzinoši lielāks, jāsaprot, ka pastāv augsts traumatiskuma risks. Katra nedēļa, kuru izlaiž traumas dēļ, spēlētājs zaudē 16h darba apjoma. Tipiska hamstringa traumas atveseļošanās periods ir 1-3 nedēļas. Pieņemsim, ka vidēji trauma maksā 2 nedēļas bez treniņiem (32h). Tātad attiecīgais spēlētājs piedalīsies 66% treniņos no kopējā paredzētā treniņu apjoma.
Tikmēr progresīvajā pieejā izmantojot tikai 50% no kopējā nedēļas apjoma (16h), pēc tam palielinot apjomu par 2h nedēļā, kopējais 6 nedēļu treniņu apjoms rezultētos 76 stundās (apmēram 80% no tā, ko varētu potenciāli izdarīt pirmajā variantā). Progresīvajā modelī spēlētāji būtu daudz svaigāki un daudz labākā veselības stāvoklī.
Kuru variantu Jūs izvēlētos: 76h augstas kvalitātes treniņus ar labu enerģijas līmeni un konsistenci vai 96h, kur Jūs knapi velkat kājas 3 nedēļas no 6, jo Jūs esat fiziski iztukšoti? Un tas vēl ir labākais scenārijs. Domājam pirms rīkojamies!
Paldies!




Komentāri